Tobiass

Vur-r-r, vur-r-r! Te es! To-bi-ass! Asais Tobis! Ļoti spics! Ļoti modīgs! Ļoti mīļots un laimīgs ļoti! Es te nesen biju frizētavā. Suņu frizētavā! Veselu stundu mani tur kasīja, glaudīja, ķemmēja! Ausītes man apcirpa mazlietiņ, lai smuki smukas un kā-ārtīgas!

Vur-r-r! Ne jau velti es aizlaidos no vienas patversmes, lai tiktu citā! Tā otra patversme, kas biedrība, vienkārši bija man, Tobisam īstā vieta, kur zvaigznes lēmušas manu jauno ģimeni satikt! Jā, ja kāds nepamanīja, es tiku adoptēts kādas nedēļiņas atpakaļ!

Un es jau esmu pateicīgs pat vienkārši par mīlestībiņu! Par māju un cilvēku sirds siltumu, un draudziņu jaunu- Čipu! Bet, ka mani, kas vēl nesen klīda plušķains, blusains, nekastrēts un nečipēts, neēdis un ribains nabadziņš tāds pa pasauli, vedīs uz smalkiem salū–ū–ūniem! To gan es nezināju! Bet tā nu ir!

Heh-h-h! Mans draugs Čips gan tika frizēts pat veselas 3 stundas! Viņš tāds dikti spalvains padevies. Ui, nē, man ar to stundiņu kā reiz bija gana! Viss jau man tīri labi patika, bet tas gaispūtis-vējelis, man ausīs žāveklis, tas gan man nepatika! Bez drauga Čipa atbalsta es jau būtu parāvis ļeku! Labi, ka ir drosmīgs draugs blakutiņām!

Nu tā, lūk! Mani saimnieki lika visus sveicināt, un es sveicinu(!) svētkos, kuri cilvēkiem nāk! Mani svētki man jau pienākuši! Es esmu mājās!