Rodžers adoptēts

Rodžers adoptēts
Ziemassvētki pašam savās mājās… Rodžiņš ilgi gaidīja, ļoti ilgi. Brīžiem kautrīgā suņadvēsele, šķiet, jau atmeta cerības. Vieni adoptētāji meklēja maziņu, citi – zilacainu, vēl citi – tikai meiteni… Rodžers – zeltainu kažociņu, dzintara krāsas acīm un kautrīgu smaidu – palika aiz restēm… Savu lielisko saimnieci sagaidīja māsa Mada, ar Rembo sadraudzējās un pēc tam Hasei līdzi aizbrauca brālis Billijs. Rodžera priecīgākais brīdis bija īsā blakus dzīvošana ar jautro „šakāļmeiteni”, bet vienalga tā jau nebija izeja…
Un tad – Rodžeru ieraudzīja. Cilvēki padomāja, apsvēra iespējas un izlēma ņemt savai jau esošajai sunītei kompanjonu…
Rodžer, tev nu būs rūpīgākie un sirsnīgākie saimnieki – Kaspars un viņa ģimene Bauskas rajonā. Tev tagad jābūt drosmīgam, jāaizstāv sava mežamalas viensēta, sava jaunā draudzene Brenda. Rodži, audz gudrs un esi laimīgs, iepriecini savus saimniekus ar labu uzvedību un parādi, ka no bailīga mežonīga kucēna var izaugt stiprs suņukungs. Brauc, dēliņ, esi laimīgs, ne no kā nebaidies, tev ir gudrs un stiprs saimnieks – par abiem jums viss pa spēkam!

Rodžersrodzers2