Mīļā Lakija

Brīžiem man šķiet, ka mani kāds ir krietni pārpratis. Tādā parastā nozīmē, ka nav mani sapratis. Nu pilnīgi tintē un tūtē garām…

Es esmu Lakija. Suņu meitene no Rēzeknes. Biedrībā dzīvoju jau sen. Puse cilvēku, kuri apciemo biedrību, pie manis nemaz neatnāk. Un arī tie atnākušie redz citus suņus. Alfu, piemēram… jo viņai kājas garas, jo viņai krāsa tāda…īpaša. Bet es?

Es esmu parasta, sirsnīga meitene no laukiem, kuru nieviens nepamana. Lai gan man ir zaigojoši melns, veselīgs kažociņš. Uz krūtīm koša, tīri balta zīme, un manas ķepiņas ir tādās krāsās, it kā es ar tām būtu kapučino jaukusi. Balta putiņa, garšīga vaniļa, mazliet kanēļa… Manas ķepas izskatās no tiesas piemīlīgas!

Un tās ir draiskas. Tām patīk skriet un diet, un kādu mazu delverībiņu sadarīt! Nočiept cilvēkam šalli un naski iestiept savā būdā! Ji-pī-ī! Tas IR jautri! Man patīk izrotāt un iekārtot savu būdiņu. Te uz ziemu bija aizkariņi būdiņai. Tad nu es garajos ziemas vakaros nodarbojos ar rokdarbiem. No aizkariņiem, tos saplūkājot, uztaisīju sev superīgu guļvietiņu!

Teiksiet, ka esmu nekārtīga? Ņu-ņu… būdu savu es negraužu, voljēru nebojāju. Man vienkārši gribas, lai es esmu īpaša. Un, ja man nav neviena, kurš dāvina man dāvanas, tad es pati sev tās dāvinu!

Augumā esmu ap ceļgalu. Ne maza, ne liela. Manuprāt, es esmu mīlīgās proporcijās sakomplektēts spēks un sievišķība. Es esmu ģimenes suns. Es visus cilvēkus mīlu. Es tiem dodu bučas! Es tā varu ausis sabučot, ka cilvēki spiegdami- smiedami skrien pa voljēru, bet es- pakaļ! Ja ir kaut kas šajā pasaulē, ko es dievinu, tad tās ir spēles. Un tas brīdis, kad mani pasauc cilvēks, lai draiskotos…. Tas brīdis man ir kā salda medus maize. Es no laimes esmu gatava nomirt tad! Nu jā…tieši TIK svarīgas man ir spēles…

Taču, manā dzīvē šādu mirkļu ir maz. Ļoti maz. Pavisam maz… Un, ja vien es nebūtu suns vārdā Lakija, man no visa šī joka sen jau būtu piemetusies depresija. Bet nu…es tak nedrīkstu saskumt. Un es turos. Un es cenšos.Un es katru jaunu dienu sāku kā pirmo. It kā nebūtu bijis visu šo sāpīšu. Nepiepildīto cerību. Aplauzto spārniņu.

Un tomēr, Cilvēk?! Vai drīkstu Tevi tā uzrunāt? Cil-vēk?! Nu kur Tu esi? Te Tava Lakija! Tava laimīgā kapučino suņu meitene! Jauksim rītus, dienas un vakarus kopā? Bet naktī es sargāšu, lai Tavs miers ir ciešs. Tikai Tev ir jāatnāk. Pašam man pakaļ ir jāatnāk!

Un, jā… citus suņus es varu paciest, ja tie pacieš mani. Kaķus es neēdu, bet droši, ka padzenāšu… ja kaķi skrien, es skrienu. Dabā tā iekārtots. Bet dabā arī tā iekārtots, ka saimnieks suni māca un pieradina, ko drīkst un ko nedrīkst…

Gaidu. Ļoti.

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA “ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: dzab_kepukepa@inbox.lv

Jelgavas rajons, Ozolnieku novads, Salgales pagasts ”Rēvici”
T:29733601(Gundega)

Lakija Lakija Lakija Lakija