Laimīgie stāsti. Greisa

Toreiz, 2014.gada pavasarī, nolēmām papildināt savu ģimeni. Ieraudzījām bildes un video ar četriem maziem kucēniem. Smejoties noteicām, ka ņemsim to smieklīgo, kas šķībi sēž, ar pūkām uz galvas, kurai ļoti patīk būt uzmanības centrā. (2014. gada kucēnu video, sākuma bildē viņa ir otrā no labās. Līdzīga brālim. Pūkas labi redzamas.)
Jokam par mazo būtni bija jāpaliek jokam, jo mēs pavisam noteikti zinājām, ka gribam puiku. Taču liktenis bija lēmis savādāk. Kad atbraucām uz Ķepām, izrādījās, ka puika paņemts jau iepriekšējā dienā. Piegājām pie voljēra un tur viņa bija, grūda nost māsas, rēja uz tām… viņa mūs izvēlējās, un joks pārtapa patiesībā.
Uzlikām siksniņu, paņēmu klēpī un ceļš uz jaunajām mājām varēja sākties. Neilgi pēc tā atsūtīju stāstu, kā mazā iejutusies. Pa lielam jau nekas nav mainījies… dauzoņa :) Mīkstās rotaļlietas aizvien ir lielā cieņā. Puķu dobes nu jau tiek izmantotas arī, lai atveldzētos no saules, parokot zem kādas lielākas puķes bedri. Reiz atnākot mājās, ieraudzījām, ka viņa bija izplūkājusi žurnālu par dārza darbiem, tas gan no sajūsmas par izlasīto… un kopš tā laika viņai vislabāk zināms, kuras puķes pavasarī ir jāstimulē augšanai, guļot tām virsū. :D

Jebkurā gadalaikā un diennakts stundā, izdzirdot vārdu – mežs, izrāda īpašu sajūsmu un ir gatava doties pastaigā.
Tomēr, kā jau ziemā dzimušai, ziema ir mīļākais gadalaiks. Ir pikas un sniegavīrs, ko apriet, ikreiz izejot laukā… Var ķert sniegpārsliņas un izmantot kā skatu torni kaudzē sašķūrēto sniegu. Ir interesanti rakt tuneļus un slēpt mantas.
Kad viņa bija pusgadu veca, izlēmām sākt apmācību un devāmies uz suņu bērnudārzu. Viņa noignorēja pilnīgi visus centienus uz apmācību… pat par našķīšiem, no tiem viņa vienkārši atteicās. Kinologs bija neizpratnē, jo Greisu nebija iespējams ieinteresēt. Visu apguvām pašmācības ceļā. Viņa ir gudra, ar tāāādu raksturu, viltīga lapsa :) Viņai par nelaimi, esmu spītīgāka.
Greisa ir mūsu modinātājs, sildītājs un no gultas grūdējs.
Draudzēties grib ar visām radībām, pat tad, ja tās pret viņu nav tik jauki noskaņotas, tāpēc reizēm ir neizpratnē par citu dzīvnieku agresīvo uzvedību un mūk ko kājas nes.
Cilvēki gan šķiet draudoši, īpaši bērni, tāpēc ir jāuzrej, lai saimnieki dzird, un jāmūk prom.
Var bezgalīgi turpināt, jo katru dienu pastrādā kaut ko interesantu. Mīmikas un izdarības ir ļoti aizraujošas.
Ziņkārīga, bailīga, jautra, dauzīties mīloša, mūsu un kaimiņu signalizācija. Bet viņa pie mums nenonāca kā sargs, viņa ir pilntiesīgs ģimenes loceklis… lutināta, mīlēta, čubināta, apdāvināta.
Janvārī kūku ēdām par godu viņas 2 gadu jubilejai. Gandrīz jau aizvadīta otrā vasara, kad viņa ir mūsmājās. Ne mirkli nenožēlojam, ka toreiz apciemojām Ķepas.

Ar cieņu,
Anna Ozola.

Greisa – kucēns:

Toreiz-nedarbi padomā

Greisa pozē:

Toreiz-pozētāja Toreiz-jo jāpozē Tagad- pašai sava gultaToreiz-ar ērtībām Tagad - gultā ir siltākTagad - te gulēšu esTagad - mežāTagad Nogurusi pēc peldesTagad ModinaTagad-piknikā